Ludzā viss ļoti slikti. Par jogurtiņiem man sārtvaidze teica: "Nenes, nenes gan, bērniņ nekā vairāk, šitas vairs nebūs ilgi", betviss čotka līdzsvarā, pa ceļam uzskrēju virsū paminkām vietējā kafijužņikā, izsusējušas kaukādas kukažas melnos lakatos sagaidīja viesus, a atpakaļceļā baznīcas zvani pa visu, savukārt, uhh, cik varēj saskatīt tik visi baltā, tajaubūs bijušas kāzas, jebnu bērinieki pārģērbušies. Betnuvārdsakot, pie miera pīpes (4ām) ezermalā šoreiz atpeldēja gulbīši. Man, karoče, visam ir pierādījumi.