Redzēju baigi čoino sapni, tākā filmu, tākāko, par meiteni, kurai vaidzēja iznīcināt visus pierādījumus parto, ka viņa pasaulē bijusi, nejau krimiķis kaukāds, betkaukāds cits pamatojums tam bija. Nulūk un viņai bija tāds draugs, kas viskādi viņai palīdzēja un vāca visus pierādījumpapīrus un bija slepšus viņā saķēries. Un mirklī, kadviņš pienesa viņai pēdējās divas kastes pierādījumu, viņa tā smuki izgūlās pa gultu šķērseniski, paņēma viņa roku, pieglauda pie vaiga un teica-paldies! Bet šitai vietā es sāku viskādīgi domāt, nutur, vajkur interesanti, kur, nez, viņa tagad tāda bez esēšanas ies un vai ņems to savu slepeno dvesēju līdz un, vispār, kasir (pato kadru ar roku), viņš tik uzcītīgs un cerīgām suņa acīm, pienes tākā medījumu visu un vaitatiešām grūti piecelties un nobučot?! Vārdsakot,sašūmējos un pamodos, tāmēs arī neuzzināsim