Ā, nu, tā man bija dz. stacijas tubzikā, es ļoti stipri kavēju vilcienu sakarā ar omes histēriju un gaudām, dabūju pat validolu sūkāt, ku tās vecenes spējīgas novest, nulūk, unarto visu es kavēju un laikur es arī neietu, visur ŗindas, pat narvītī pie ūdens un cīgām, nulūk, betta visu paspēju un sagribēju apmeklēt to iestādījumu, eju iekšā, skatos, mātemīļā, korķis. Viena tāda ķoķa baltā mētelī ņemās ar to kasieri un nevar vien izņemties, ta viņai valūtā, ta viņai zeltā, ta viņa pačurās, ta aizies samainīt um atnesīs tās 20 kapeikas. Taestur ļoti sašutu no beigām, priekšā stāvošai par lieliem priekiem, nutur- Kastur notiek, ko kavē pagastu? Man vilciens iet! Kas viņai tur ir? Valūta? Ko, viņa kaukādā parīzē?! Es tak samaksāšu viņai to ateju, tik lai paiet malā!
Nu un tādā garā es tur komentējos, bet tā bija kaukāda krievijas krievene, nekā nesaprata, pirms maņis rindā, tā gan saprata