Nulūk, ta metos meklēt, kur kafiju lielā traukā dabūt un ar pienu, ta atradu narvesenu, kur visu deva, pat karstu hotdogu, domās lādēju nelaipno auksto pīrāgu veceni un sevi, ka gāju tur vispār iekšā un uzreizām neiedomājos par narvīti. Ta dabūju visu siltu un šķērsielu tālāk atkritu uz trepīti, pie piedirstas, bet jauki guldzošas upītes, ar ķieģeljsienu priekšā, kas rosināja manu laimību, jo no ķieģeļsienas neviens nelūrēs virsū un tu esi pavisam viens un mierā un vari tecināt to hotdogu pa visu priekšu un neviens nekā neredzēs untu, kas svarīgāk, nevienu neredzēsi