vizbulīti es viņam nozagu rēzeknē, beidzot atradu kauko, kas zogams un nav aiz sētas, bet šī man jau sasvīdušajos pirksteļos sāka vīst, kamēr līdz slimnīcai tiku, jo šitanī reizē bju stipri silti saģērgusies ar zeķbiksēm 160 den un divam jakām, kas ta to varēja zināt, ka būs silts, jo pāgājšā reizē kā izspēros no darba pa taisno vilcienā, plānā vamzītī, ta dabūju lakatus tīt ap galvu un kā tik viskādīgi drebelīgi neizpildīties. Nuja, untato sasvīdušo vizbulīti ieliku tai bahilu trauciņā, ar ūdeni pildītā, saprotams un noliku uz tumbočkas (zinā, slimnīcās ir tāds bahilu aparāts, no kura met laukā tādus toverīšus ar bahilām iekšā).braukšu,es nez, šodien parunāšu ar bosu, vainu piektdien no rīta, vai sestdien. Tagad tur mamma. Un tā teikas ome jau arī kādam jāpavaktē un jāpavāra kauas silts.