nucerēsim, es gan tāda diezgan uzburbusi, prieka maz, toties gandrīzām piekāvu apkopēju, kas man tikko ienākušai pa durvīm un velkot mēteli nāca jau virsū (kā viņi bērnībā audzināti visi šitie cilvēki) kauko ļečīt pa to, ka vajag nopirkt podus, kuros stādīt puķes un kapē es, vispār, tāda aizpampusi un nikna, viņa, jejbogu atradās ļoti tuvu savai pēdīgai stundiņai un arī stāvām trepēm, mūahāhā! Jā, aha, es traucu šovakar jau