vaijta es apšaubu, nuskaidska neesi, ja jau sapotēta, vaita kāds teica,ka visu mūžu tagad jāpotējas? Bet,vispār, briesmas, es tā iedomāju,kā es pie opja uz celma mežmalā sēdēju un pīpēju un uzrunāju lapsu,kas laikam kaimiņu vistas apkost taisni gāja, un es šai saku- cak cak, jo tāda smuka, melniem ausu galiņiem un vī, un šī tak atksatās un saausās ar, un esdomāju, nu stulba,nu, aja būtu traka, a es šai, - cak cak