Čika kaitina sākumā īpaši, bet tā otrā daļa taisni paskaidro, ka ir situācijas, kad tie "dzīvei piemērotie" izrādās pagalam nepiemēroti un otrādi. Šitā filma ir process, kurā visi nemainīgie kļūst mainīgi (spoiler alert) un vaj ta man jāsaka, ka varoņiem takš nav jābūt simpātiskiem, lai vēstījums būtu nolasāms (un vēstījums manā pasaulē ir spēcīgs)?
Vispār gan šo filmu daudz lamā un īpaši jau tāpēc, ka tik "netrīriska" un pats autors ar teica intervijā, ka šī filma visvairāk no viņa darbiem atbilst priekšstatam par to kādai jābūt "filmai" - "gandrīz vai tā it kā to būtu uzņēmis kāds cits".
Man ļoti patika... Laikam jau tāpēc, ka arī es esmu drusku tāda
"meitene, kurai dzīvē pietrūkst uzšāviena ar slapju lupatu".
(Ja tu redzētu, kā es ielīksmojos par šito tekstu!)