un opis nāca mani pavadīt pa meža taku un aiz satraukumiem aizmirsa zobus glāzē un tad es teicu, ka bez zobiem es viņu nebučošu, a viņš teica, ka varot uzskriet pakaļ (viņam spieķis un 86 gadi), bet ar odekolonu viš nebij aizmirsis aplaistīties(jo cilvēkos esot jāiziet smaržīgam kā maijpuķīšu laukam, citādāk sosjedkas varot abortēties viņu ieraugot)un tad es viņu bučoju uz atvadām ļoti un pēc tam raudāju autobusā līdz Rēzeknei un domāju- cik ļoti vecs viņš palicis.
p.s. bet tomēr, viš dusmās vēljoprojām sauc sevi par veco peizdūnu
+ un vēl viš mani nosvēra un secināja, ka vēl vienu kg pupos varot...