Vaiture, es mātei apkritu garšļaukus pa zemi ziemā un brīvības ielas ,kad viņa, mani no dārziņa vedot, paziņoja, ka šovakar nevedīs uz tautasdejām, jo kaut kādas citas djēlas. Nu, ta es arī apkritu, laikam ļoti gribējās dejot. Apkritu un necēlos. Neatminos vai bļāvu, ganjau ka. Nuneko, tā arī vilka, tā nabaga māte, mani pa to ielu līdz mājām, zobus sakodusi. Kā tagad atceros, ka pēc tam nedēļu nerunāja. Un tas, ziniet, bija bargs sods un nekādi -piedod tur vairs nelīdzēja.