tās baroncentra dūdiņas vispār foršas, vēl man pie mājām ir tāds jauks kiosks, bet tur maļčiki tikai, tādi koķetnieki, vienmēr pasmejam, dažreiz vienu no viņiem nemitīgi satieku visos rajona veikalos, nujūnov, vienā nopērk burkānus, tanī kartupeļu nav, ta iet uz tālāko, nu, un visur priekšā viņš, es eju iekšā, šis nāk laukā, ta es akal tā šķelmīgi- akal tu?! Visur tu! un viņš pretim - Akal es, visur es! un ta smejam