ā, "Man pat pašai palika interesanti", tas bija tai Rēzeknes joku veikaliņā, kur es iegāju tāpatām, aiz gara laika, jokus paskataīties, kas nebija nekādi joki, betgan dažādi jūrnieku krekli ar rupjām uzšuvēm un tādas pašas krūzītes, tikai ar krāniņiem. Untadtā pārdevēja prasīja, jūs kaut ko īpašu meklējiet, essaku, nē, tikai tāpatām pastīties, nulabi, varbūt opam kāda rupa dāvana gadās, šītad sāka man visko izrādīt, nu, tās pimju krūzes un visādas pošlasķas untaviņa saka "o" un ceļ no plaukta kasti kaukādu un saka, nujūnov, kā nu latgalē tā izruna, ja, foršā un sulīgā, un viņmansaka, "a te man ir jouku mantiņa, te iekšā ir divi vecīši, uzgriežami, un, kad viņus uzgriež, tad viņi kaujas ar štokiem", untaviņa tā nepacietīgi pogā to kasti vaļā, jo nevar redzēt kas iekšā un smejās vislaik un saka :"Vaij, man pat pašai palika interesanti" (betjūsjau nemācēsiet izlasīt tai pareizā izloksnē kā viņam man teica