tak nē, Bokas jaunkundz — es ar prieku to pārreiz noklausījos! tiešām bija aplam un pagalam aizmirsies. tiktāl aizmirsies, ka nespēju noticēt, ka tā harmōnija bija tik īsa — es to laikam allažiņ uz „repeat” klausījos, jo bij prātā palikuse kā pārdesmit minūšu gara.
tā ka, mīļumiņ, tur no mais nebij nekāds lecīgs phe-visu-zinu, bet vairāk paldies-ka-atgādināji-ōpim-jaunavību :D