khem, taisni čepacmit gados (es gan ļoti vēlu attīstījos un visko sāku darīt, ja, jo biju godīga meitene( tapē, ka man no tēva bij bail, viņš jau baigi mani uzpasēja, laikam jau zināj, ko visu var sadarīt)), nulūk, taisni čepacmit gados es gāju uz kaukādu koncertu, ja, izdzēru tur kausu alus un pirms mājā iešanas uz komendantstundu, tai koncertā havajā iepazinos ar meitenēm, kas dzēra merkūru no kakliņa, nu, un ta es arī tur piešāvos normāli, ciknutādai maziņai vaig (ta jau es arī slaida pietam biju), nulūg,un ta es gāju mājās, ja, gāju, ja, gar brīvības pieminekli, ja, un pēkšņi, tākā tādā vatē, un asfalts tā maigi, nutipa, neko neatsitu, betē, sajutu, ka vieglāk parāpot, nēnu, kaukad jau piecēlos un līdz mājām tiku. Kā es atrāvos, ja jūs zinātu. Kā es atrāvos un kā es vēmu visu nākamo dienu. Un nākamā dienā bij kaukāds eksāmens vai kas un es skraidīju tur vemstīdamās un ta es nācu akal mājā un ta es akal atrāvos. oj, svēts svēts svēts