vēl kāds interesants moments, ar ko man patīk sūrie pīpamaņi, tātad. Ejtu pa ielu, ja, nāk tev pretim kādsja pazīstams, pīpmans, ja, puskvartālu nākat viensotram pretim smaidīdami, nutur, čaučau, šite jau nevar neviens mierīgi pastaigāt, ka vislaik nāk pretim, hihi un hoho, ja. BET. Saproti, vienkārši ir tā, ka jūs šitā vāvuļodami un ļoti saskaņoti ieejat tuvākā vārtrūmē, ja. A neviens ta balsī nav pateicis "Ejam uzpīpēt!".