Pasiene tāda gandrīz kā no bērnības, svelmīga un smaržo pēc medus, tikai man nav šortu ar papagaiļiem. Gribēju līdz upei, bet, jopta, kas pa svelmi, tāpat līdz kapiem gribēju, šie visglītākie universā ar ēnainām pojenēm un pār takām pārlīkušiem vītoliem un akal, smaržo pēc medus, bet ceļš tik saulains, lakatiņa nav