Vaig vispār tam/tai Tereško, budj viņš vecītis kaut vecenīte, pateikt, lajtak precizē savas ŗeceptūras. Uz paciņas, divās skaidrās valodās, tā arī ŗakstīts, divas ēdkarotes drogas apliet ar l verdoša ūdens, ļaut ievilkties 15 min, nokāst, lietot, kad slāpst. Nēnu, paldies jau labo cilvēk, betē, tiem, kam 3 l ūdeņa dienas norma, 1 l drogas... kā divus pirkstus. Ta pa kādu laikperjodu runa? Jo vakar mani atrubīja un spivenā smagi iespieda pusē astoņos, kur, savukārt, demonstrēja tādu sapni, ka kopā ar līdzdalībnieku netīšām nositām cilvēku un aprakām dārzā, un miegstāds, ka nesaprast vairs, pa īsto vaine, un sirdsapziņa tā moka, ka visām vietām izjūti, ka atzīšanās te nelīdzēs, tikai, tātat, cilpa, no rīta, pervim djelom. Tanu trūkos piecos sēdus, palagu rokā. Ņehujasebe, tātad, Tereško.