Ja vēl varētu pielauzt sevi trīsreiz pa nakti netŗūkties augšā, kā pēc pulksteņa, bļedj, kas pa velliem arī dīda. Unē no ŗīta nemosties pūlksten astoņos kā uz darbu, fak, ta būtu pavisam labi. Betē es jau atradu zālītes tereško- mieram un miegam. Untaka lai būtu, Tereško! Nez, tas uzvārds? Kāds intrasants, tikpat labi piedien vecītim, cik vecenītej. O! Saulīte! Vietas maiņa! Trauksme! Es, jakas, aiz kadiķiem! Čaū!