Ar Ināru, radinieci, jauku kā svētdienu, sarunātām, ka pagaidām, kamēr vēl neesmu sarunājusi vietēju limuzīnu un točna nezinu, kurā dienā tieši braukšu, neteiks, ka este, savādāk, viņšjautagat, katru otŗodienu prasot, kad es braukšu pie viņa, aja uzzinās, prasīs katru. Nezinupat, kālai nostiprinos tai apviesošanai tā, lai bez bimbošanas, jo bez, caur logu izsaukta "skuķi!" un atvadām raidītā gaisa skūpsta jau neiztikt. Estak jau tagad zinu, ka sirds lūzīs un krampis sejā akal. Betē, kā gendalfs teica, ne visas asaras ir ļaunums. Karočīt, laij jau tek, takšto, ja kāds puika šajpasaulē domā, ka viņam izdosies man salauzīt sirdi, ta esteiktu, kamansirds ir jau bijusi-tapusi salauzīta lupatās ar tiem opja atvadu gaisa skūpstiem. Viss, man nāk bimba jau tagat