Bet. Ja iztirzājam sunīšus, tadē es jau krietnu laiku domāju paŗ šāda veida draudziņa ieviešanu, tik man nav mājiņas, kurā viņu nemocīt, būtu jauki, ja manu ceļu kā simim Pricis, nejauši krustotu kāds dzīves svaidīts šķelmis, suņa veidolā, ta es visie varētu atbildēt,-akota man bij darīt, raut no sirds nost? ... Atā, apzināti iet uz patversmi un mocīt dzīvnieku rīgā un atstāt vientuļu,kamēr darbā, nenene, tas neģēlīgi. Betē, jajau nekrusto to ceļu, ta nav lemts tāds draugs, betē taisni pietrūkst tāda tagat, piemēram, šitai mirklī, viņšman uzliktu galvu uz ceļgala un es viņam pakasītu aiz auss un teiktu -nju?!