lai es arī skaic, ka zinu, kas ir fredijs (kurš ta to nezina, nu varbūt tie jaunieši), bet nebiju uz viņu skatījusies kopš bērnības, kad videnē kādu attaisnojošu vai mazliet mazāk attaisnojošo iemeslu dēļ nebiju skolā un skatījos tos viva un kanālus. (ā, nu es taču vēl sīkajiem trešklasniekiem palīdzēju popielā un iestudēju viņiem barselonaaaa un fredijs bija čigānpuika un marijai bija vecāsmammas brokāta blaizeris un mammas mellā parūka galvā, un viņi dabūja pirmo vietu, lūk!) bet es te mazliet atvirzījos no tā, ka tik pavisma nesen te kāds bija ielicis linku ar stadionkoncerta ierakstu, kur viņš baltās biksēs un baltā tajā apspīlētajā bezroču krekliņā. ooooh, nu dievs, nu! kāda viņam tā harizma, bože bože. es biju piemirsusi pa gadiem vai nebiju kā bērns pamanījis. nē, nu tā ka bučot nē, man citi tipi patiktos, bet nu tur bija tvēriens, jā.
ā un no tāda sapņa, kā aprakstīji, tur jau pēc tam nedēļu puspēdu virs zemes var staigāt, ku patīkami tirpinoši tādu redzēt ar savu potenciālā pēdējā skūpsta sniedzēju.