Tad, lūk, kāds viņš
Tā, vot, ezerniekos zīlējām, kas tas tāds, nez, par niknu pārīti, kas ikvakarus un ikrītus sirdīgi pār dārzu sasaucas, viens vienā meža malā neredzams nosēdis, otrs- otrā, es teicu, ka tie noteikti kaukādi sakašķējušies naktsputni, ar platu krūti, jo tā, zin, dobji un var dzirdēt, ka sirds viņiem pilna, un, re, nevis meža balodis, bet lauku un saka viņš tā un tā krūts tiešām nav diezko plata, sīciņš tāds un neko glīts, bet kas pa atbalsi.