esmu, bet tad parasti viss bijis miglā un neesmu jēgusi, kas pa stundu vispār. Vēl, kā baismāko pārdzīvojumu, atminos pēcjāņu gājienu uz Ērgļu vilcienu (kaukādos piecos rītā viņš gāja, vai 4:30), vārdsakot, kaukādā neprātīgā laikā, kurā, kā mamma Tebarg saka, visi orgāni atsakas darboties, nuja, untuejtāds, no iekšām un ārām, viscaur kratīts, pa rasainu pļavu, kaukur mežmalā zaķi ļekā, atevi tā tresī, tā tresī, un nejau no paģirām, ta taisni, no iekšām, vaij, vaij, vaimanu vai, kak vspomņu...:))