a visur citur, aiziet švilpodams un smiedams un nekādas vēsas rasas uz pieres, a kā es tur aizeju, tā man muguru krampī sarauj tiešām un līdz septiņiem tas krampis turās, un, ja pa vidam kādas divreizes boss iesauc, ta, prikiņ, tev jau tāpat krampis mugurā, ata viņš vēl pastāsta, ko mēs vēl visu tādu foršu vienlaicīgi varētu padarīt un vēl apprasās kā ar tiem darbiem, kas pamesti pirms šitais trakums sākās, vai viss notiek viņš prasa. Akdievs, ja viņš zinātu kā viss notiek. Un tagad man bail pie viņa iet, jo man liekas vienā tādā reizē, kad viņš pastāstīs, ko mēs tādu foršu padarīsim un lai būtu gatavs vakar, es aiziešu pie tēviem turpat pie viņa galda, un tas nu gan būtu bezgala muļķīgs gals