Šauša, kāds ta tas zapiņš pēcāk izskatījās, ko.
Lai nu kā, pašsaprotama Tu neesi neparko. Es katrreiz, ieraugot kādu Tavu ierakstu, tā iekšēji nopriecājos, sak, toč būs interesanti tagad, jo fjokla raksta. Un es vispār gribētu Tevi kādreiz satikt dzīvē un iedzert kādu alēnu vai ko tādu, jo man Tev ir dāvana. Šitais te izklausās pēc kaut kāda izsekotāja un stalkera, bet nē, nava vis tā, man vienkārši mājās ir kaut kas tāds, ko man nevajag un kas Tev patīk, un tad es reiz tā izdomāju, ka varētu tak Tev atdot. Ja kādreiz gadītos. Tāds stāsts tātad.