aha, arī jā, man, savukārt, ar kukurūzpārslām, nu, tiem parastajiem kellogiem, bez piegaršām un cukuriem un kakao, kas man vislabāki arī garšo no visiem, ir tāda piedauzība, ka man viņi garšo, kad riktīgi izmirkuši pienā, es viņus vēl specjāli tur atstāju uz brīdi pamirkt, līdz pareizai kondīcijai, nu, īsu brīdi pēc tie zaudē kraukšķību, un visi pārējie pasaules iemītnieki par to vienmēr špļaudās un kliedz,ka tā ir pretīgi un kā tā var.
Un, vēl, ja par izbiršanu pa apakšu, ta atminos pirmos vēlpadomjadu čipsus, kas saucās kartupeļsalmiņi vai kā tamlīdzīgi, tādā caurspīdīgā paciņā bija, un atceros tādu traģisku atgadījumu kā omei cēsīs viņus veikalā dīcu un visbeidzot arī izdīcu un mājupceļā, lepnā aveņkrāsas zaparožecā, nenovaldīju savu sajūsmu (taupījos līdz mājām laikam)un negausīgi pakoju vaļā, un viņi nodevīgi paspruka laukā pa apakšu piekaisot visu grīdu.