Sapnī gāju iesniegt atlūgumu, bet, kad nonācu līdz Paša galdam, tātat, ar to papīri, atklājās, ka boss vairs nav boss, bet smukais no aitī krauda:
viņš man teica:"Nē, nē, tu tak esi tik lieliska", un pluinīja to papīri kā freindliha - novoseļcova un atzinīgi sita man pa plecu un smējās un vicināja rokas, un es domāju, dēm, tiešām stūlba, kur tu tagad iesi, ka viņš tik smuks un foršs un es arī pēkšņi-lieliska. Un es jutos tākā emīls taj sapnī par pappī, kurš šo mētā gaisā, viss tāds atzinīgs par tiem nomedītiem vēžiem. Un tad es pamodos.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: