aij, nu pašķīru arhīvos četri gadi apakaļ, nukad mums tas sadarbības zenīts taisni, a tur vispār stāv rakstīts, kā es gribu šam (iepriekšējam bosam) ar sarūsējušu dūcīti taisni rīklē grābties un lai plūst viss pār pa papīriem, tiešām, - palasīju, un, kak vspomnju... un tur vēl tas peipervõrks un pavadzīmes, tā tak tāda jebļa un tas tur vēl pa vidu ar savām dzēlīgām piezīmēm, nunez, vai pie tādiem vaig atgriesties, visko viskur iežmiegušai un kaukā viņi tomēr vienmēr, tāda sajūta, gājuši uz nograbēšanu, laigan nav jau, vrodje, tā īsti aizgājuši, bet tomēr, un algas viņi laikā nemaksāja, to toč atceros un deviņos tur jābūt, es tādu laiku vispār nezinu, aizmirsusi, ka ir tāds, vispār.