Fjokla (fjokla) rakstīja, @ 2010-12-08 16:11:00 |
|
|||
Nu, te, pie tiem viņa blablabā, sanāk man miegs, cik arī var, aizplūstu es viskādos vērojumos un pārdomās un piedauzīgās ainiņās, aiz neko darīt, pirmāmkārtām, domāju, nez, kā viņš izskatās, kad šitajs saspringtais atiezums viņu nerotā, a, varbūt, viņš savādāk nemaz arī nevar, prikiņ, visu laiku smaida šitā, nu, klīst man skatiens, galīgi tāds nesakarīgs, skatos, riņķis pirkstā (šim), domāju, šausmas, kas tik viss pasaulē nenotiek. Ja pieņem, ka šitāds atiezies viņš vislaiku, ja, ta mājā tak arī nāk katru vakaru šitāds, pa durvīm iekšā, uzkar platmali, metas pie koltešiem, ar visiem trīīsmit diviem... rij un smaida, rij un smaida, a no rīta, piemēram, tu itkā, ja, šitāda riekstkoža sieva būdama, atver acis, pagriezies, a pretim tev šitāds, aizmidzis tāds, sastingumā atiezies, - visi trīīsmit divi spīd sev, spīd pirmos saules staros izgaismoti, laidiesžēlīgs... Vārdsakot, baismi. Skurinos. Domas atnāk tagadnē
Vārdsakot, atnāk man tās domas tagadnē, pie viņa- taj konferenčzālē uz to interesantāko brīdi - sadaļa par bõnusiem. Viņš stāsta tā:
Mums, tātat, uzņēmumā ir tāds novirziens- elastīgais bõnuss. Jo vairāk, tātat, jūs pasūtīsiet, jo vairāk punktu dabūsiet, bet par punktiem, dāvanas par brīvu:
100 punkti- kafijas automāts, šajā gadījumā - vai nu jums persõnīgi(hohoho), jo jūs par to atbildat, var - arī kolektīvam,
200 punkti- 5 procedūras spā senterā četrām personām, arī,- vai nu jums personīgi (prikiņ, prikiņ?), vai, protams, uzņēmumam.
(Nuja, ta, blablabā viskāds, ko tik visu tur nevarēja dabūt, visupirms, protams, es personõnīgi un tik pēc tam- uzņēmums). Un te, viņš, manierīgu žestu, joprojām tāds atiezies, ja, ņem no iekškabatas laukā mellu škatulku, sniedz man un saka :"Bet šis, persõnīgi jums. Dāvana no firmas!".
Krīt, priekškars, krīt lustra, es -ahujā!
Nopūsties: