Es kaut kad senāk arī cibā vienu šādu momentu no savas dzīves aprakstīju. Tas gan bija no Vecrīgas nomales līdz tagadējam Galerija Centrs, kur iespruku, lai uzzvanītu mammai. Jo izskatījās, ka roze man točna nespīdētu. Un man vēl līdz stacijai bija jāpaspēj, līdz vilcienam (vai autobusam, vairs neatceros). Atceros, nākamās nedēļas ļoti pievērsu uzmanību tam kā izskatos.