nujā, tapē jau aizturos, ka šķiet diezgan grēcīgi, šitādā laikā šitā darīt, piekam- es jau saku, ka gļēvule esu, kā atlaistos, tā sāktu vājprātā riņķot- akdies,akdies, kas tagad būs, kastagad būs, naudas nebūs, miršu nost, āāaa, un nebūtu nekādas jēgas no tās vasaras, ka man viss nakts un sirds miers būtu zudis.