imho skalbi varētu nosaukt gan par gōtu gan par ēmo ciltstēvu ;)

Pasakā „Bendes meitiņa” iepazīstam jaunieti ar sarkaniem matiem, kas ir viņas netiešais nelaimes cēlonis, atgādinādams pagātni (ēmo krāso matus arī sarkanus, gōti krāso melnus - vainīga matu krāsa!). Šī meitene ir norobežota no pasaules (kā jebkurš ēmōgōts); vienīgā iespēja ir raudzīties pa sētu spraugām, kā svešos dārzos zied saulespuķes (vai kapos pīpēt lētas cigaretes un čurāt uz krustiem). Sabiedrotais ir tikai tēvs-bende un dzērājs- ( kuram gan ir kas labāks - teiksim ōperas dziedonis vai elevatōra direktors), pēc kura nāves meitene, dodoties uz Mēnesnīcas pili, mežā iepazīst jātnieku (imho Nāve= bālais jātnieks), kuru, kā var spriest, arī iemīl, visticamāk tādēļ, ka viņš bija pirmais, kas pret viņu pozitīvi (ne tā kā vecāki un skola un citi skolas biedri) izturējās.


(iekavās kamenti mani)