I pate es skazka, i prātiņš man skazka
Un miega dievi sūtīja man kodētu ziņu, proti, tas pats slavenais pīkols, pavisam dīvainā veidolā atnāca un teica: "Būs sods tev par kompleksiem tagad" un dabūju es zaķa augšlūpu un Lindas Līn uzšāvēja (jaunups vai?) vājprātīgos redzokļus,sak, un kā tad tev šitā patiktu, ja tā būtu. Skats pa rubli, lai neteiktu vairāk. Stāvēju es pie spoguļa un vaidēju, sak, vaivai, un tā augšlūpa, galnais, tāda nesimpātiska un ūsaina, nu. Ta nu nācās lūgties un raudāt tam pīkolam, sak, jem apukaļ, a viš saka- ņefiga, saki brīnumvārdiņus (nopietni, es nemuldu). Ta nu izmēģināju viskādus brīnumvārdiņus (bļaģ, pizģets, jebalacī.... tagad gan es muldu) un neviens nebi īstais. Un ta es sapratu, kas man jāsaka(proti, es sev patīku tāda, kāda esu... apkaksīties,nu) un sasodīts ta es attapos un modos- šitais nav oriģināls, šito es i redzējse Penelopē un šitai vietā viņai nokrita šņukurs.
Vārdsakot, dīvainus ceļus mans prātiņš staigā.