Viens no epohālajiem stāstiem, ko es gan nemāku efektīvi pastāstīt, ir, ka es tālajā 1986. gadā, pie tās pašas Mauriņas, pirmajā klasē (vai varbūt tā skaitījās sagatavošanas grupiņa? Jebkurā gadījumā, man bija seši gadi un daudz ziņkārības) aiznesu uz skolu no atvilktnes izpizģītās senča čiekurkalna tirgū pirktās kārtis ar plikām tantēm visai pornogrāfās pozās un devu klasesbiedriem lūkoties. Arī uz direktora lūgumu pasaukt vecākus uz skolu es nereaģēju, principā nesaprotot, kas ir par problēmu un ko no manis viņi grib, attiecīgi mamma par kaut kādu trobeli skolā uzzināja tikai pēc kādas nedēļas, kad direktors zvanīja un jautāja "WTF?"
Dabūju mega–pizģuļejus, bet kaut kā tomēr izdevās to visu nolīdzināt, bet šo notikumu turpmāk katrus ziemassvētkus mans sencis mīlēja atgādināt, turpinot saasināt jau tā mūsu baismi draņķīgās attiecības.