Kaut kad sensenos laikos, kad man vēl bij knapi sešpadsmit, es ciemojos pie vienas meitietes. Viņa, protams, pirmām kārtām aicināja mani pie galda un pasniedza uz šķīvīša grauzdiņu, salātlapu un divus vārītus burkānus. Es ļoti pieklājīgi atbildēju, ka tos nu gan nē, paldies. Uz ko viņa lepni atteica: "Man nepatīk vīrieši, kuriem negaršo vārīti burkāni!"