Nezinu, man pašam baigās problēmas atrast balanci attiecībās ar savu pašnovērtējumu. Pārāk bieži svārstos galējībās. Te esmu pasaules ģēnijs, te nožēlojams kretīns bez jebkādas vērtības. Lai gan jāatzist jau ir, ka tas otrais variants īpaši regulāri ierodas uz smagām pohām :)

Nē, nu, man šķiet, ka sevi vērtējot pa zemu ir labs veids, kā tikt pie depresīvām un drūmām domām, bet pa augstu - labs veids, kā kļūt par iedomīgu un neciešamu dirsu/dirsēju.

Ai, grūta tā dzīve - labāk šovakar iemalkošu aliņu un par savu šizīgi sašķelto identitāti nedomāšu :D