Ar pietiekami priekiem, lai visā visumā būtu patīkama pašsajūta, bet arī ar zināmiem melanholijas brīžiem, lai labāk varētu novērtēt tos prieka mirkļus. Ar pietiekami daudz trakuma mirkļiem, lai dzīve nebūtu pelēcīgi garlaicīga, bet arī ar mierīgiem atelpas brīžiem, lai varētu ik pa laikam papeldēties klusuma oāzē. Ar pietiekami kaislībām, lai izjustu dzīves esenci.

Un ko es te muldu? Pats nezinu, kādai būtu jābūt 25 gadus veca jaunskunga dzīvei, un te vēl nāku ar kaut kādiem padomiem :)