tas man atgādina to kā mans papī taisīja revīzijas savos milzu grāmatplauktos. Ar saucieniem :"visu ārā, visu ārā, nau ko krāt!". Ņēmās cauru dienu, nepāŗtraukti atskanēja šausmīga dimdināšanās, grāmatas tika pārkrāmētas, cilātas, tika sēkts un vaidēts. Tak dienas beigās, kad aplūko ārā metamo čupiņu, secinās, ka tā sastāv no viena bukleta un dziesmugrāmatas:)))