Nākamnedēļ nesīšu ģimenes krustu, kamēr maman atvaļināsies, pieskatīšu omi. Šonakt viņa klīda koridorā ar savu staidzināmo četrkāji un baisā balsī sēca:"kur kaķīts, viņš ir ārā izmucis, akdievs, akdievs, kur kaķīts?". Klip-klip-klip-babs-klip-klip-klip-bams-šūk-šļūk-bams-klip-klip-šļūk. Trūkos augšā no miega un sapratu, ka Čikatilovs laikam pēc manis atnācis.
Ziniet, nav nekā patīkamāka kā spoku mājas priekšnamā satikt izpūrušu omi, izvalbītām acīm un naktskreklā, kuru taisni 02:00 naktī interesē kaķa koordinātas.