Tajā koridorā, pa kuru vizinājāmies, uz sienām ir sazīmētas visādas bizbizmārītes, vāveres, zaķīši, ezīši un tādā garā. Bērnu nodaļa, vārdu sakot. Mums tur vienā brīdī uznāca kaut kas dīvains - mēs sākām lēkādami dancot pa gaiteni un skandēt uz vietas sacerētu satīrisku pantiņu par visu, kas attēlots tajos sienu gleznojumos. Uf, cik tas bija jautri, tik kurš vairs tos pantiņus atceras.