Iedod tik tam bastošanas vellam mazo pirkstiņu, šis sagrābs visu roku, otrā rokā vīna pudeli ieliks, zobos munštuku iespraudīs un liks kājām pašām dejā cilāties, pa pļavu sniegpulksteņu vaiņagus pīti, dziedot dziesmu par dzelžaino dzejnieka sirdi.
Vakar radās arī ģeniāls izjokošanas plāns, proti, salūgt pilnu māju viesu, piedzirdīt tā, ka paši mājās aiziet nevar, tamdēļ paliek nakšņot. Tad, kamēr šie miegā guldzina, šņākuļo un laiž burbuļus, piestādīt pilnas kurpes ar puķēm. Un tad, kad kāds beidzot sataisās mājās iet un cenšas apauties, nebalsī brēkt :"Ko Jūs bradājiet pa maniem stādiem? Visas dobes izkašņājuši, huligāni nešķīstie!"
Tā rūdījās tērauds un draudzības saites stiprinājās.