Nu neesmu es piemērota šim darbam. Vaidzēj tak viņiem pieņemt kādu plandojošu, krāsainos tamborējumos tērptu, jūsmīgu un ekstravertu. Da es pat tolkam īgnumu apvaldīt nemāku, kad tikšanās ar tiem projektu vadītājiem, kas sadarbību piedāvā. Atnāk, kaukas tāds, pumpains, izpūris un stosteklīgs. Un tā klusiņām, klusiņām murmulē zem deguna, šitais mums maksā šitik, šitais mums- titik. Abet tolkam pastāstīt cik viņiem auditorija, ij kāds labums mums no tā- njefiga. Nuble, kas tevi darbā tādu pieņēma, ka pat teikumu normāli noformulēt nemāki?! Kā tad nez tie klienti uzķersies, tādu vienmuļu, iestudētu monologu klausoties. Kaut minimālu ticību savai djēlai, mazliet azarta, a?
Šas mēs līgumiņu slēgsim, jā, kātad - gaidi ar celafāna maisiņu un lūpām tūtiņā. Par to, ka esam "lieliskie pārdevēji", ja? Un vārdiņa "KA" vietā "KAD" lietojam, ja? Tpfui.
p.s. Ostaps Benders gan man varētu notirgot dajebko.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: