nuneko, kundziņš kautkā ar dievuzpusēm pieslējās kājās,pacēla taloniņu, (kas kritiena laikā lidoja kā pūciņa filmā par Forestu Gampu), ieksatījās man acīs (jo es sēcu un spurdzu apkaklē)un sasarcis pazuda tramvaja beigās (cerēdams, ka viņa kaunu tur neviens neredzēja). Savukārt pēc tam man sasarcis acīs ieskatījās treniņbikšainis un turpināja to darīt visu ceļu, jo man sejā metās krampji un nespēju nomierināties, līdz kamēr apzināti nesāku domāt par vecmāmiņas bērēm, lai kaut cik nomierinātos:DDDD