Šajā reizē Zatlers iejaucās mūsu vasarīgās pēcpusdienas sarunās, tad kad mēs (kāds bariņš) baudījām vistas zupu uz mūsu mazā balkona. Viņš uzrāpās uz trešo stāvu žaketē, kreklā, šlipsē un apenēs. Viss bariņš jauki patērzējām, un tad Zatlers aizrāpās augšup (pie savas dāmas, cik sapratu). Baigi mīlīgs sapnis bija.