Vo, vo, man ar` tā bija, kad es uz to Jaungadu iespēros tajā Burtnieku mājā, Šnuru skandēdama, ar litru viskija rokā, kleitā līdz zemei un sarkanos zābakos ar desmitcentimetrīgu papēdi. Tur ar` visi laucinieki tā tikli sēdēja siltos džemperos un džinsās un aizrijās ar savu kompotu, mani ieraudzījuši. Un kad vēl es no rīta pamodos ar brēcienu: "Kas tas man te tāds blakus guļ, velns un elle?? Un kāpēc mana zābaka papēdis guļammaisā iesprūdis??", tad nu vairs par labu iespaidu ne runas nevarēja būt.. :D