Darbidarbi
"Nu, moins!", kā teica manā draugā nenopietnā cilvēkā. Vakar priekšgājēja rādīja man kā mājslapā info vietot iekšā. Pārņēma aptuveni tādas pašas izjūtas, kā tad, kad augstskolā parādījās tāds mācību priekšmets kā biznesa matemātika un statistika (tipa, nježdalji, suki?!). Sajūta, ka nu ir sūdi rallā, bitīt matos un jū ken tač mai trallallā!
Bet tak jau ar to biznesa matemātiku saņēmos, lai gan uz lekcijām negāju, boikotēju. Pēc tam pate dabūju lasīt grāmateles angļu valodā par varbību teorijām ij apgūt šo dīvaino lietu pašmācības ceļā, jo pie valsts eksāmeniem citādāk nepielaida, da beigu galos dabju 7, ar ko vēljoprojām lepojos.
Gan jau ar tādu nieku, kā mazmazītiņu mājas lapu, 8 valodās... (bļin).
Nu, lūk, dīvaini tie mani darba pienākumi- dizainerus dzenāt, tipogrāfijas tramdīt ij sarunāties ar visām filiālēm dažādās, man nesaprotamās valodās. Es jau gan viņu vietā tomēr mani pie mājaslapas nelaisu, ej ta sazin, kādas rupjības vēl saraksīs.
Un vēl, un vēl- es stipri šaubos par to, ka šitā būtu mana īstā vieta. Tā es daru visur. Nav tādas fjoklas vietas, viņa ir galīgi lieka un nekur neiederas, izņemot piepīpētus krogus, protams.
Bet līdz pirmai algai vaidzētu nosēdēt, pieklājības pēc, lai jau tiek viņiem tas prieks paskatīties uz mani, tādu smuku pri smuku un gudru pri gudru, da galīgi ne tizlu un debīlu.(ironizējam un tiranizējam).