Ho-ho
Ach, man vakar tik drauzmonīgi gribējs uz spiegu bāru, ka vāks. Domāj paņemti visas 5 segas, satīties ij iej uz turieni, dziedot "Oči čornije"! Varētu tak' šovakar tur iedzert, a, enīvan?
Un, ja kas, man ir piemeties maniaks, taksists, ar kuru reiz, smagā (un pēc tā, ka esmu iedevuse šamam savu tel. nr., mēs varam secināt cik tieši "smagā")stavoklī braucu mājās. Tas bij rovna pirms mēneša, acīmredzami esmu pateikuse šamam ko sevišķji piedauzīgu, ja jau reiz viš, būdams vīrieša cilvēks, tik ilgstoši par mani atminas.Pamanījis, ka uz viņa sms un zvaniem vairs neatbildu, ķēms, tagad zvanās no svešiem numuriem un es, nabaga darbu meklējošā jaunuve, naivā cerībā ceļu augšā. Situācija gluži kā no 12 krēsliem, kadrā, kur tēvs Fjodors, mēģina nopirkt krēslu komplektu, par 170 rubļiem un izkliedz savus piedāvājumus no dažādām slēptuvēm, novedot pilsoņus līdz galvas dauzīšanai pret sienu. Galvenais jau tas, ka adresi tak' šams arīdzan pierakstījis savā maniaka blociņā un solās piebraukt.Mazliet neomolīgi, ne? Lūk, mīļie draugi, kādu ļaunumu spēj nodarīt dzēruma vaļsirdība. Bet, ja kas, man pie gultas cirvis stāv, tas tā, katram gadījumam, ja nu kā Tvinpīkā Bobs pa logu ierāpjas ar koķetiem nolūkiem...:) Ho-Ho!