vecās maukas
Lūk, vajadzēja man vienas firmas pilnvaru pārstāvniecībai Rīgas būvvaldē. Firmā kā reizi krievvalodīgs, pensionētu tantuku koļetjivs. Zvanu sekretaršai saku, tā un tā, vajag pilnvaru, tekstu pa meilu nosūtīšu, šoferīti atsūtīšu, jūs - štampelīti un parakstiņu. Labi, atbrauc šoferīts atved man papīrīti- balta lapa, pa vidu mans teksts, numura nav, rekvizītu nav, štampels kājām gaisā.
Zvanu:
Es: " Labdien, ziniet pilnvaru vajadzētu uz veidlapas! Neņems pretī!"
Vecā mauka:" Kādu atsūtījāt, tādu izdrukāju!"
Es:"Es Jums nosūtīju sagatavi,lai Jums vieglāk. Bet dokuments nekam neder, ja nav numura un rekvizītu!"
Vecā mauka:"bet kapēc tad jūs man neteicāt, ka rekvizītus vajag! Un vispār, kas tas par dokumentu?"
Es:"Ja Jums šajā dokumentā, kas nepatika, varējāt mainīt tekstu. Galvenais, lai doma tā pati un noformēts kā vaig!"
Vecā mauka:"A priekš kam Jums tur rekvizīti?"
Es: "Dokumetam nav juridiska spēka, bez šiem trūkstošajiem elementiem: rekvizītiem un numura!"
Vecā mauka:"Ahā, tad Jūs gribat teikt, ka es neko nesaprotu no dokumentu sastādīšanas? Es šajā firmā strādāju jau 15 gadus!"
Jūtu, ka ar katru teikumu mana balss paliek dobjāka un dobjāka.
Es: "Apsveicu! Kaut kādu numuru ielikšu pati, bet man vajadzētu to pilnvaru uz VEIDLAPAS līdz plkst. 14:00, lai saskaņotu būvvaldē!"
Vecā mauka:" Jūs man atsūtījāt papīru, es viņu izprintēju, paraksīju, apzīmogoju- ko jūs vēl gribat?"
Es: "Tas taču jebkuram ir zināms, ka oficiāls dokuments ir uz uzņēmuma veidlapas un numurēts!"
Vecā mauka:" Bet kāpēc jūs meilā to nerakstījāt, ka uz veidlapas vajag?"
Viss.
strupceļš un bezcers.
Sarunu piebeidzu ar :Paldies, uzredzēšanos!", jo sāka mesties sirsklauves. Bet, priekšnieks to visu noklausoties, teica, ka ar klientiem esot jārunā pieklājīgāk. Es teicu, ka tas nebij klients, bet neprofesionāla, neirotiska sekretāre. Bet rūgtums tomēr palika!
Ako, visas sekretāres, kas lietvedību saprot Īrijā sēnes lasa vai kas?!