Rū ([info]fireofthedoom) rakstīja,
@ 2005-12-26 15:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis: hopeful
Mūzika:David Bowie - Nature boy

Aizkavējies ieraksts...
Cik dīvaini netverami skan šis vārds: Dievs. Bet... es viņam neticu, nu labi, neticēju... Un tad pēkšņi uzradies Tu. No pilnīgas nekurienes, no citas pasaules - nezināms un neiepazīts... Vai tā būtu balva man vai arī sodība? ... Vai es ticu Dievam? ... Tagad? - Jā, jo es ticu Tev...
Tu pats teici, ka esi Dievs... es es esmu zvaigzne, Tavējā, uz kuru nolūkojās dīvaini, parasti ikdienišķi cilvēki caur dubļainu, aizputējušu autobusa logu. Mēs viens otru varam gan pieņemt, gan apstrīdēt, gan ... papildināt.
Mazas materiāli nevērtīgas, psiholoģiski tik ļoti dārgas dāvaniņas dzīvo manā vientuļajā zilajā ekrānā. Mūs vieno haotiska elektronu kustība, kas pārvēršas skaņās un tēlos... Mēs dzīvojam divās tik dažādās pasaulēs... Sapņaini Bittersweet un neiespējami īsti un neatkarīgi... Pār mums, ap mums un mūsos viens sapnis ir nolaidies... Nākotni es viņam neprasīšu - dzīvošu tagadnē...



(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?