Atecerējos savu komentu sanii žurnālā par draudzību: "Draudzība ir zelta stīga, pārrausi vairs nesasiesi. Bet ja tomēr sasiet spēsi, mezglu izdzēst nevarēsi" un aizdomājos par to. Vai tiešām tas tā ir. Ja draudzība ir īsta tad tā tas varētu arī būt. Bet ja tomēr neīsta? Katrā ziņā šajos abos gadījumos kaut kas mainīsies bet vai tiešām tikai uz slikto pusi? Atskatoties pagātnē uz savu pieredzi es ļāvu šai stīgai pārtrūkt. Taču tagad mūsu attiecības ir pavisam svādākas - daudz labākas...īstas...